Veselībai

Botulīna injekcijas ārstējot muskuļu distonijas un spasticitāti

Botulīna injekcijas | Muskuļu distonija

Muskuļu distonija – kā atgriezt cilvēku dzīvē?

Lai gan fokālā jeb muskuļu distonija nav bieži sastopama, taču pacientiem, kuri ar to sirgst, ir nopietnas problēmas gan dzīvē, gan darbā. Šī slimība būtiski pasliktina dzīves kvalitāti un dažos gadījumos var pat nopietni apdraudēt dzīvību.

 Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas neiroloģe Ilze Supe stāsta, ka muskuļu distonija ir savdabīga, salīdzinoši reta slimība, kas Latvijā varētu būs sastopama apmēram 700 cilvēkiem. 

 Slimības formas ir ļoti dažādas. Piemēram, blefarospazms – acis aizveras ar varu, un cilvēks tās nevar atvērt. Sejas mīmikas muskulatūras spazmas gan netiek pieskaitīta īstai distonijai, tomēr arī šādos gadījumos notiek muskuļu distoniska raustīšanās. Ļoti bieži ir sastopamas kakla muskuļu, kā arī darbības atkarīga distonija. Tā ir fokālā distonija, kas bojā tieši to orgānu, kas darbā tiek pārslogots vai ir ļoti nodarbināts. Visbiežāk tā ir rakstīšanas spazma, kad cilvēks nevar parakstīt. Ir arī mūziķu distonijas. Piemēram, pianisti „pārspēlē” klavieres un pārāk nodarbina rokas. Sastopamas arī rokas vai kājas distonijas, vai pat abu kāju distonija, kas cilvēkam traucē staigāt.

 Dr. Supe atzīst, ka muskuļu distonija ir ļoti grūti precīzi diagnosticējama. Pacientam nav citu traucējumu, nav citu nervu sistēmas bojājumu simptomu. Viņam nav garīgo, mentālo traucējumu. Viņš ir pilnīgi normāls, veselīgi domājošs cilvēks, bet viņam ir šis no gribas neatkarīgs muskuļu kustību traucējums.

 Jau gadsimtiem tiek meklētas atbildes uz jautājumu, kas ir muskuļu distonijas cēloņi, tomēr īsti skaidru un pārliecinošu atbilžu vēl nav, norāda Ilze Supe. Ir atrasti gēni, kas saistās ar muskuļu distonijas attīstību un nosaka iespēju šai slimībai rasties. Var būt provocējošie momenti – pārslodze, pārstrādāšanās, liels nervu stress vai trauma. Tāpat distonijas spēj izraisīt medikamenti, visbiežāk – neiroleptiķi. Distonija var rasties arī kā simptoms citām nervu sistēmas deģeneratīvajām slimībām.

 Ļoti smagos gadījumos distonija var radīt arī citas veselības problēmas un dažkārt būt bīstama dzīvībai. Pieņemsim, pacients iet pāri ielai, un pēkšņi aizveras acu plakstiņi. Viņam nav iespēju izvairīties no braucošas automašīnas.

 Distoniju ir iespējams ārstēt, bet lielākajā daļā gadījumu nevar izārstēt pilnībā. Izārstēt distoniju ar medikamentiem faktiski nevar. Kā vienu no veiksmīgiem ārstēšanas līdzekļiem Ilze Supe min botulīna injekcijas. Šīs blokādes pieejamas arī Latvijā – Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcā, Gaiļezera slimnīcā un rehabilitācijas centrā Vaivari. Taču arī tās nedod 100% efektivitāti. Proti, 10–15% pacientu injekcijas nav efektīvas un vēl kādiem 20% tās neļauj pilnībā izārstēties no slimības. Turklāt injekciju efekts ir samērā īslaicīgs: tas var variēt no 3 līdz 6 mēnešiem, dažreiz līdz gadam, kad distonija mazinās un ir iespējams dzīvot un strādāt. Blokādes ir jāizdara atkārtoti, līdz ar to ārstēšanās ir nopietna un atkarīga no pacienta un ārsta sadarbības. Pēc blokādes ir jāveic ārstnieciskā vingrošana, ergoterapija un jāpielieto citas metodes, kas palīdz cilvēkam labāk sadzīvot ar savu slimību. Tomēr, kā norāda Supe, efekts var būt arī lielisks. Cilvēks, kuram ir miegušās acis, traucēta redze, pēc blokādes jūtas ļoti labi, acis ir mierīgas, vaļā, viņš var pilnvērtīgi strādāt un dzīvot.

Lasi arī...

http://botulinainjekcijas.lv/category/distonija
     
               

Sadarbības partneri